bet es, zini, nebiju nekāds vadonis. un arī ļauns nebiju. visādi citu atstumti bērni vienmēr bija mani draugi. bet kāpēc toreiz to izdarīju, nezinu, pats esmu neizpratnē. laikam jau bērnišķīga joka pēc. kāds gan astoņgadīgam, harmoniskā vientulībā augušam puišelim ļaunums?