taisni kauns klausīties šādu mūziku kompī, gandrīz kā ņirgāšanās. plašu atskaņotājs mums ir. tik forši būtu uzlikt kādu šādu vecu plati no ondulētās rīgas tantes čemodāniņa un paklausīties kādu hes a rebel, kādas dziesmas. jo plates bērnības kompleksu rezultātā man asociējas tieši ar dziesmām. dziesmas - tās ir tādas lietas, ja kāds nezin, lai pameklē interneta meklētājos, pie kurām kādreiz cilvēki nodzēra savas dzīves.

p.s. rakstīju šito un, bļe, apdirsos. tā apdirsos, ka pats nepamanīju. kad teksts parādījās uz ekrāna, tad tik pamanīju, ka dibens līp pie biksēm, bet bikses līp pie krēsla. iebāzu roku biksēs - sūds!

gribas pārlasīt gulivera ceļojumus. praktiski neko neatceros no tās grāmatas. tikvien kā to, ka liliputi uz viņu šāva ar adatiņām, milzene sēdināja uz pupa gala un satriecošo illustrāciju, kur viņam pakaļ ar izstieptām rokām dzenas plika jehūziete. un ka tur bija runājošs zirgs, vienīgais pozitīvais tēls. patiesībā mani joprojām, tieši tāpat kā bērnībā, visvairāk interesē tieši tā epizode ar jehūzieti. kad dabūšu grāmatu, sameklēšu uzreiz tieši to vietu, noskanēšu zīmējumu, ielikšu cibā.