īstais laiks klausīties šo http://www.youtube.com/watch?v=XTg6nU1OeaQ tur ir tāds akustiskais piedziedājumā. tik telpiski uztaisīts, ka tad kad skan tie zemie elektroniskie ģitāras iespēlējieni, tad tā kā nogramstās ingus pētersonam zem balss, kaut kur zemāk tīri fiziski. vēlams klausīties uz klusāko, jo blakusistabā guļ ģimenes locekļi. skaņa ļoti labi izplatās.

esmu ticis arī līdz vālodzītei un cielaviņai. tagad tikai daigu mazvērsīti blakus un varētu dziedāt.

cielaviņa http://www.youtube.com/watch?v=KBI-E-HPux0
es šad tad šito iedziedos. bieži ejot pāri pagalmam. man gan pretī neskrien cielaviņa bet faņa. ikrītus zemgale kā faņa pretī skrien.

ja es šito iedziedātu, uzsvērtu citādāk tos "cik neparasti viegli iet, pat nedomājot cik" un "mākoņkalna atbalsis". ne jau tā ka speciāli ļoti uzsvērtu, bet varbūt tas pats kaut kā sanāktu. foršs teksts. nedaudz nošļuris un viltīgām acīm polkovņiks dzied par to kā visapkārt zeme zied un neparasti viegli iet. gribētu.