"Rock’s ploughed its own furrow for 30 years but still music magazines don’t give rock its due and still rave on about Nick Drake. How many more front covers do Paul McCartney and Morrissey need? Our album will sell more than Morrissey’s so why don’t we get the same kind of respect?"

http://www.metro.co.uk/music/835637-joe-elliot-def-leppard-dont-get-enough-respect

es arī, kad biju skolnieks, domāju, ka visi rakstnieki, kas uzraksta kaut kā mazliet dīvaināk par reālismu ir narkomāni. izlasīju liesmā pētera brūvera dzejoļu kopu, sajutos mazliet dīvaini, kaut ko līdz galam nedasapratu un nodomāju - ō, super! viņš ir narkomāns! es arī tāds gribu būt, atrast šīs dīvainās sajūtas un saprast nesaprotamo!

bet tad gāja gadi un izrādījās, ka nevajag nemaz dīvainu dzeju, jo dīvaināka par dīvainu ir pati dzīve ar tās vienkāršajiem notikumiem, kuriem esmu dzīvojis cauri nekādu dīvainību nemanot.

jā, un dīvaini vai nedīvaini, bet man riebjas divdabja teicienu atdalīt ar komatu. man liekas, ka tā čāča, kas izdomāja tādu gramatisko likumu, bija reti riebīga rakstura persona, kas arī sita savus bērnus par īkšķa sūkāšanu.

ja eņģeļi ir aspekti, tad aspekti pār latviju.