| eh, vispār es ar sev karaļa kroni gribētu. īsto, no zelta, ar rubīniem un smaragdiem, un spicumiem. izliektu ovālu, tieši kā priekš manas galvas formas, lai nespiež un cieši pieguļ. smuki izskatītos, es domāju, seja arī liktos garāka. sākumā ietu ik pēc pusstundas uz vanneni pie spoguļa papriecāties, vēlāk gan jau pierastu. un ne jau izejamām reizēm vai kādām tronī sēdēšanām, vienkārši pa māju, savam priekam panēsāt, jo smuki tak. ne nu gluži kā brilles, bet kaut kā tamlīdzīgi. drēbes mierīgi varētu būt arī skrandainas, kāda gan tām lupatām nozīme. un tādu kroni nēsājot varbūt arī stāja uzlabotos un mugura nesāpētu. ietu gulēt, noliktu blakus pie gultas, kad celtos, uzmauktu atkal galvā.
uzrakstīju te, bet kāds dizainers ņems un nošpikos ideju un skaties tik, rīt uz pusdienslaiku jau jaunā modes tendence - pusrīga ar zelta kroņiem galvā. tie reklamščiki un visādi dizaineri un mākslinieki tak te ka biezs, un idejas čiepj arī ka nemetās, tā ka nebūtu nekāds brīnums, pieminiet manus vārdus. ja krelles nēsā, kāpēc lai kroņus nenēsātu, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}