kukaiņi šovasar vienkārši nenormāli. ērces un odi pats par sevi. tad skudras. visu veidu, visās malās. dārziņš pilns, jau kaisīju ar sodu, zālājā ik pa brīžam mazi pūznīši, bet, kad a. nolika uz sliekšņa metāla plāksni, otrā rītā jau skudru pūznis apakšā, ar visām lielajām olām. nu un tagad arī bites pievienojušās, tikko mājai bija bišu uzbrukums. mums visi logi vaļā, vēdinam, un tad pēkšņi pilna māja ar bitēm, skaņa kā milzīgā bišu stropā.

arī koki un krūmi ir satrakojušies. priedītēm jaunie dzinumi pusmetru garumā. smiltsērkšķi jau sen pāri galvai. pat dekoratīvā eglīte vairs nav poda formātā, izpūrusi kā noplūderēta vista. viss aug paātrināti.

bārda man arī satrakojusies. nezinu, laikam jādzen nost. divi cilvēki mani jau ir nosaukuši par kārli marksu. biju iedomājies, ka būs smuki bizantiski kā lerhim-puškaitim uz pasaku grāmatas vāka, bet nekā, vecs kraukšķītis, ne bizantija.