vai tik pārspīlēta cenšanās būt labam neliecina par defaultu sliktā zināšanu. kā būtu ar vienkāršu būšanu labam bez šīs nomācošās uzsvērtās cenšanās, kā būtu ar vienkāršu būšanu bez pasakās salasītā sadalījuma labajos un sliktajos, pareizajos un nepareizajos, skaistajos un neglītajos.

ļoti neērta vēlme, jo met aizdomu ēnu uz visu, kam pielikts pluss un recomend (uz katru, kas to pieliek), jebkurai vērtību sistēmai kā tādai.

izrādās, atšķirību starp mūzikas failu bitreitu 256kbps un 320kbps normāls cilvēks ar savu ausi nemaz nevar noteikt. varbūt līdzīgi ir arī ar nervu sistēmu - cilvēkam šķiet, ka viņš ir 256, normas robežās mierīgs, kaut patiesībā konstanti uzvilcies uz visiem 320.