skatoties tās vecās exploited, b-rated, homemade filmas ar drebelīgu kameru un blūrētu skaņu, tās pašas, kas tagad tiek sauktas par cult classic un iekļautas kādās nekādās visu laiku labāko filmu listēs, es domāju, kas tad ir šis mistiskais vārdiņš - mazbudžeta. cik daudz naudas ir vajadzīgs, lai uzfilmētu šādu "mazbudžeta". katrā ziņā saliekot blakus - par to pašu naudu, par ko grauba slampē uzcēla veselu finiera rīgu, varēja izlūgties no kinomuzeja kādu vecu kameru, salikt vienā dzīvoklī gaismas un uzfilmēt viena lielbudžeta sūda vietā 10 mazbudžeta mākslas. ja ir talants, protams, kaut ko tādu vispār radīt. tāpēc visa tā brēkāšana par nepiešķirto finansējumu vien ir tik tāda brēkāšana par to, ka veselai kaudzei cilvēka vairs nav iespējams "prisosatsa k kraņiku".

tas ir kā ar slepkavošanu - var cilvēku iesēdināt no tīra zelta izkaltā elektriskajā krēslā vai indēt ar visretāk sastopamo dārgāko indi pasaulē, un var arī vienkārši ar gaļas āmurīti pa galvu un gatavs - rezultāts viens un tas pats.

ja godīgi jāsaka par pagājušā gada mūziku, tad man numur viens ir camera obscura albums my maudlin career. kā vasaras sākumā iegāzos viņā, tā līdz šim. nav nekāda supernopietnā mūzika, tāds twee-pops, bet skaistas melodijas un solistes tracyanne campbell precīzais, ne ar ko nesajaucamais tembrs. pāris reizes esmu mēģinājis likt to ciemiņiem, bet vienmēr jutos kā kaut kāds naivulis, kas uzlicis kaut kādu radiofriendly, tāpēc ņēmu nost un atstāju savam privātajam priekam.

kā blusa, sapinusies dieva dirsas spalvās, ar dieva pirkstu iestumdīta dieva dirsas caurumā, tā noslāpst dieva sūdā.

maija jaungadā mani importē, jē.

tas trakais sievišķis uzrāva sev virsū paparacingeru tā, ka nemetās, uz paša ganiņu ceļa, ar visu grēksūdžu būdiņās gadsimtiem izkultivēto libido spēku. un lai tagad tikai paver muti par dieva sodiem un to, ka nekas uz šīs pasaules nav nejauši, ģimenes vērtību aizstāvji.

nav ne jausmas kas un kā man bija radījis priekšstatu, ka stīvena kinga grāmatas ir lētucis. ka filmas pēc viņa motīviem ir ok, bet pats materiāls tāds trešs vien ir. tagad, sācis lasīt viņa bezmiegu, esmu patīkami pārsteigts - pirmās 100 lappuses jau izlasītas, bet neviena lieka teikuma, nevienas aizķeršanās, baigi labs lasāmais.