ja vispār kāds slepkavu pārītis, tad šis. vēl viena filma, kā ideāla skaistuma definīcija. viņš - visiem tā laika standartiem atbilstošs nelietis, pāri četrdesmit, mellais, mati jau atkāpjas, bet nu nenormāli seksīgs vecis, īstais tipāžs no karikatūrām, viņa - konfektes nonstopā rijoša, bulīmiska medmāsa, nemaņā ieķērusies un gatava uz visu, lai tikai paliktu kopā, sižets ļoti vienkāršs, abi šitie superskaistie lopi klejo pa ameriku mušīdami nost bagātas vientuļas sievietes. bet ne tas galvenais, jo atkal tā paralizējošā klaustrene, kas ievelk taipus ekrānam, nepārvaramā vara, vienīgais, kā dēļ es vispār skatos horror filmas.

ar klasisko pišanos blakus vēl neatdzisušam upurim. novilka pidžambikses, ar kājas vēzienu uzmeta nožņaugtajai vecenei uz sejas un ar pliku pakaļu iegāja pie savas resnules un teica, lets make love.

sondtrekā gustava mālera mūzika.

slepkavība ar āmuru bija tik kruta, ka acis nevarēja izvalbīt par daudz un vienalga šo vienkāršību neaptvert. solis uz priekšu, solis atpakaļ, atvēziens, tinkš! solis uz priekšu, solis atpakaļ, atvēziens, tinkš! kaut kāds pārbarots mehāniskais dzenis.