marģers martinsons savu dēlu lācplēsi bērnībā sauca par plēsīti. un tad pienāca diena, kad plēsītis saplēsa savu pirmo krūzīti. tā izšķīda pret grīdu uz visām pusēm, un, kur krita lauska, tur pacēlās kalns, kur lija ūdens, tur izplūda jūra. paldies kārlim vērdiņam, filmai sieviete bez likteņa un jaunajam odekolonam obama only for men.

pie ivariņa (tā, kas veikala LP saimnieks) nopirku divus cd. nensijas sinatras albumu boots un moriseja jauno. goda atdošana viņa augstībai. plates vēl rīgā nav. kad būs, pacentīšos tikt arī pie tās. klausos tagad disku un ar patīkamu pārsteigumu konstatēju, ka tas skan manāmi citādi, kā novilktie mp3 faili. un ne tikai kvalitātes ziņā. vai tik tie nebūs divi dažādi ieraksti, jo dzirdamas skaņas, kuru failos vispār nebija. uz vāciņa rakstīts play very loud un šajā gadījumā tā nav tukša mētāšanās ar vārdiem.

nensija arī iestanovī. kā no jauna. nekādas miglas, smalkās plaisiņas dzidrajā gaisā savijas bizēs un atpakaļ. cd tomēr ir manta.