brežņevs miris. būs karš.

nezinītis uz mēness, izrādās, ir pilns ar kapitālu kapitālistiskās iekārtas kritiku. propagandas literatūra padomju bērniem. kad biju sīks, ne vella no tā visa neredzēju un nesapratu, un nebija jau arī ar ko salīdzināt. tikai tagad, kad kapitālisms ir darbībā un acu priekšā, lasu un atklāju, cik adekvāta šī grāmata. viss tieši tā arī notiek.

ilustrācijas ierullē. mans favorīts ir plikais apalītis, kas laiza mēness kristālu vai plivinās pa gaisu virs paša piespiestās bezsvara pogas.

vitarmīnam izdevās nopirkt šo veco izdevumu kādā no rīgas antikvariātiem. relikvija, kurai grūti noteikt vērtību, diez vai tiks mūsdienu apstākļos pārizdota. tajā taču mūsu iekārtai naidīga ideoloģija.

jāatdzīst, jauno lily allen albūmu klausos nonstopā. mans kraftwerk fans jau nedaudz rezervēti pajautāja, kas tad tā tev atkal par trallallā mūziku. teicu, ka šitā tagad iet pa topiem. izbrīnījās. visforšākie ir tieši dziesmu ievadi, bet dziesmiņu fuck you vispār dziedāju visu pagājušo nakti. tur klavierītes pašā sākumā kā no raimonda paula ar mani atkal runā kaijas.

brīžiem gan tā tīneidžeriski uzbalansē uz vienas kājas un iegriež balsi kā tenisa bumbiņu, bet dozēti, tāpēc tas tā.

kad mācījos vidusskolā, astoņdesmito gadu vidū, latvijā šausmīgi populārs bija dziedātājs igo. patika man viņš ļoti, nu tur, zēns no laukiem biju. atceros, ka toreiz jautāju savai draudzenei marīnai, tiem laikiem ļoti modernai, pancīgai rīgas čiksai, kā viņa domā, vai tas igo ir homoseksuālists, vai nav (homoseksuālists, jo tai laikā nekādu geju nebija), un viņa man atbildēja - mīļumiņ! VIŅI VISI ir homoseksuālisti! es viņai noticēju un tas mani nomierināja. jo es taču visu laiku domāju, ka tikai bojs džordžs un es - vieni paši visā plašajā pasaulē!

palaņuka apsēstie iznākuši tieši laikā. situācija latvijā sāk atgādināt aprakstīto situāciju ar pazemē ieslēgtajiem un to, kas ar viņiem tur notiek.