kailija osminōga piemin tūres konci latvijā. intonācija (vai drīzāk nesaprotamais uzsvars) ir interesanta - it kā runātu par kādu ekstraordināru uzstāšanos pie čukčām.
vienmēr, kad klausos un skatos tos milzu dziesmsvētnieciskos korus, domāju - oi, cik daudz pimpju savākušies vienuviet un visi dzied, un kā gribētos kaut visi šie daudzgalvainie koristi - vairāk jau gan vīru koru grupa, kaut arī vecenēm nenāktu par ļaunu - tur stāvētu un aurētu pilnīgi pliki. dziesma tad arī skanētu pavisam savādāk.