no debesīm gāžas viens kārtīgs pizģec. skukas nabaga samteņu sēklas, divu sēklu dziļumā sastādītās, tās tagad tiks aizskalotas un sadīgs kaimiņu dārzā! bet man kā tādam aizliegtajam W cauri visiem šiem ūdeņiem vēl sausā jātiek līdz rīgai.

galvaspilsētā nodarījis visus savus degošos darbus, sēdēju autenē, gaidīju transportu, skatījos, kā balodis lok ūdeni no peļķes, kurā atspīdēja milzīga aizdevumu reklāma, un domāju, kā tad tas ir, kad viss ir iekš visa - aizdevums caur krāsām - milzīgajā reklāmā, reklāma caur fizikas likumiem - ūdenī, ūdens ar visu reklāmu - baloža vēderā, bet balodis caur manām acīm - manā apziņā. pasēdēju tā, padomāju vēl, paskatījos vēl un no šīs skatīšanās un domāšanas pēkšņi sajutos gan padzēries, gan bagāts. tad manā apziņā, paldies dievam, ienāca arī mikroautobuss, es no viena apziņas stāvokļa ierāpos otrā un visa tā rezultātā beidzot nokļuvu mājās saldajās mājās.