vai vakar bija vētra? izgājām naktī vēsajā, lietainajā dabā, gribēju pavadīt rimčiku uz mikro, bet pāris metru no mājām izrādījās, ka nav ar ko aizsmēķēt, visi sērkociņi beigušies. tumsā bija dzirdamas briesmīgas, mūsu lauku nostūrim neierastas skaņas, - tāda kā automaģistrāles, tāda kā dzelzceļa sliežu kaukoņa, sirēniskas tādas skaņas, biedējošas, rinķoja gaisā kā pa apli. atnācām atpakaļ, nospriedām, ka laiks ārā līdzīgs stihijai, ka vējš tomēr pārāk stiprs, un rimčiks nekur neaizbrauca. mums gan te mājās bija vēl pilna pudele ar viskiju arī, tā kā svētki nebeidzās. dzērām un skatījāmies pa logu, kā lokās koki.

lietus klapējas pret jumtu, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. šodien es esmu pārāk jūtīgs. no rīta bija pavisam smagi, paģiras. ielīdu pat piemājas bangainajās eglītēs pavemt, bet nekas nenāca arā, jo nebiju neko ēdis, tāpēc tik vien kā parīstījos un kūņojos vien atpakaļ. tagad, kad esmu paēdis, uzdzēris eiridīki, uzpīpējis mazumiņu, paliek jau ciešami. paguvu pat piezvanīt k. uz k. un uzzināju, ka viņi tās manas tenkas tomēr publicēšot, bet tikai ar izlasi. gribu gan redzēt, ko viņi tur izlasīs ārā. nokancelēs vēl beigās visu šarmu. bet tā jau prieks par pašu faktu IR. rimis arī priecājas, viņam arī patīk tie pekstiņi, bet man patīk, ka viņam patīk. normāli egocentriski loki.