kaut pagājšnakt, laižoties miegā, sajutu, ka virs gultas kā vāks karājas milzīgs neredzams X, mani tomēr nepārņēma ne prieks, ne bailes, - bija kaut kā tā vēsi. tā pilnīgi vienaldzīgi arī aizmigu zem viņa, nu zem tā mamutveidīgā iksa. pagriezos tik uz sāniņiem un pirms atrubona nodomāju: NAFIG! lai viņš tur peld, kas man par daļu. rīt būs atkal jauna diena!