| viena mana draudzene kaut kur parīzē tagad stāv pie loga un silti uzsmaida sēnai, otram draugam reikjavīkā aiz loga plosās ļoti privāta vētra, bet man tikai vecais loga platformāts tepat rīgā, pa kuru regulāri gribas izplanēt ārā, tomēr atkal jāteic: nekas, gan jau visi atkal atgriezīsies šai ar smirdošām cigaretēm piebāztajā pilsētā un varbūt, ja paveiksies, uzaicinās mani pat kopā iedzert, un es, protams, neatteikšos, pat būšu bezgalīgi pateicīgs viņiem par to (varbūt man pašam tomēr saņemties un aizbraukt uz slampi pie sarmītes un izdzert ar viņu kopā SAVU šņabi?). |