visa pagājušo nedēļas nogale pagāja vienā lielā lidojumā - sākumā ar kristu un annušku bijām dubultu mazo ģēniju skolā lasīt dzejoļus, ko saplusoju ar melno balzāmu, tad atgriezies rīgā tai pašā vakarā satusoju ar bušu un abi aizklīdām pa naksnīgiem dzīvokļiem, kur bija daudz apreibinājušos jauniešu, ēdām speiskeikus un pīpējām zaļumus līdz stāvoklim, kad margarita vilcāne jau sāk skanēt kā ārpuscivilizācijas vēstījums, nākamajā dienā ar lāci un dīķu ielas zēniem aizbraucām uz rundāli, kur dzerdami klīdām pa piesnigušajiem parka labirintiem, žonglējām ar sniega pikām un stājāmies tantriskā seksa attiecībās ar dabu, bet mājupceļā vēl iesprūdu pie ērikas, kur atkal priekšā gaidīja vesels maiss ar zaļo - rezultātā vakar gāju gulēt kā uzvilkta stīga un tad notikās tas TRIECIENS - it kā kāds neredzams iemauktu man ar kāju pa ribām, kā ar elektrisko strāvu, noraustījos, no šī trieciena burtiski palecos pusmetru virs gultas un tad iestājās miers, sasprindzinājums gan galvā, gan ķermenī norima un atslābinājies aizmigu, bet sapnī redzēju ļoti dīvainu būtni, nesapratu vai tas dievs vai sātans, radījumu, kurš satinies austrumnieku lupatos līdz acīm, pēc sejas kā hasīdiete pašnāvniece, pēc dzimuma vīrietis, no lielajām melnajām acīm nāca nevainība, trausla bērnišķība un vienlaikus samaitātība un seksuāla divdomība, kopumā eņģelisks spēks.

zinu, ka uz kopējā alternatīvā fona riskēju kļūt smieklīgs, bet nu jau dienas 3 no vietas klausos vienu dziesmu iz katie melua, nine million bicycles saucās, klausos un klausos, un nevaru pārstāt, tik ļoti man viņa glauda ausi, vienkāršs pavadījums, ļoti skaista melodija, patīkama, atklāta balss un tad vēl tā jocīgā gruzīnietes izloksne. kad viņas videoklipu raidīja pa tv, tad kaut kā nepieķēra, bet nu - vareni. tā, redz, brīžiem gadās ar to popmūziku, kad uztrāpa, tas pats bija savā laikā ar imbrugliju un viņas torn, tas pats gadījums, kad tik daudz izšķir no mākoņiem novilkta ģeniāla melodija, kurai nevajag piedevās vairs nekādas tur samuģītās fīčas.