| tāds es vot esmu, krāju viskautko sevī un mokos, pat ne faktus, kaut kādu koncentrētu enerģiju vai, un tad, kad pēkšņi nāk ārā visādos raibos veidos, tad pašam no sevis jāpiesargās, pat nezinu, vai tas mani dziedē, vai sagrauj, un jāatvainojas arī pēc tam puspasaulei, eh, spēj tik justies kā izkritis no gultas, tā kā pēc lēkmes. |