vsjo. jūtos apslimis, tāds kā apaukstējies, esmu viens mājās un vēl pie tam man sākusies kārtējā filmomānija, dc velk midnight cowboy, begotten, requiem for a dream, edmond, 9 songs un big fish (kīrans o braiens), nezinu pat kuru pirmo skatīšos, droši vien uzreiz to, kas pirmā atnāks.

p.s. fui, ko es te muldu, ne jau kīrans, bet billijs cradaps mani interesē, galīgi sapinos. šitas.

begotten nenoskatījos, pārāk pretīga, lai pusotru stundu ciestu, to narkotiku drāmu ar pret ekrānu izplestiem pirkstiem nomocīju, toties tagad ar labu apetīti skatos stage beauty, normālu vēsturisku drāmu, ar mierīgu, bet neparedzamu sižetu (vīrieši jau bučojās), perfektiem aktieriem (tas pats bilijs kradaps kopā ar rupertu everetu), tādu dzīvelīgu filmu par notikumiem 17. gs. teātrī, periodā, kad vīriešus no skatuves sāka izspiest sievietes, kurā asinis pagaidām negāžas kā pa reni un nevienu ar elektrošoku neārstē, forši.