dārgumiņš pazūd no redzesloka. nē, trīs dārgumiņi uzreiz, un dejas var sākties. nākas atzīt, ka apķeroties, ka tu viņu vairs nemīli, tevi pārņem neaprakstāma brīvības sajūta un prieks un tu sāc virpuļot pa istabu laimīgā aizmirstībā, kā tāda vientuļa zvaigznīte, zvaigznīte debesīs.
šodien nekas tāds īpašs nenotika, visu dienu nosēdēju pie kompja, maketēju ivanauskaiti un klausījos 60. gadu holivudas mūziku, ak, jā, biju izgājis ārā un apēdu zivi un tagad arī uzpīpēju, vīrieši man te dzied liktenīgās balsīs, bet garskropstainās daiļavas kā ierasts draiskas un dramatiskas vienlaikus, centīgas.