vai jūs zināt, kas ir dimants?

kad biju slimnīcā, palātā uz šprici ienāca labā medmāsiņa un nosauca manu jauko palātas biedru par utjonok, un tagad utjonok ir mans mīļākais mīļvārdiņš pasaulē. arlabunakti, utjonok!

man te brīvības ielā pie atvērta tumša loga uz degošiem pretējo māju logiem un debesu spīdekļiem, ar teicamu atspulgu blakus loga stiklā, ar mīlestības dziesmas kliedzošām krievu sievietēm, kurām teksti poslušaj ja ušla a ti ņeslišal pilnā skaļumā un ar tām mežonīgajām vijolēm pa augšām, ir noskatīta svaiga pornofilma, jā, jā, bija atnākuši ciemos zēni, viens balināts, otrs tumšmatis, abi smaidīgi un padevušies, gulēja uz mana dīvāna, skatījās viens uz otru, runājās, bučojās, izģērbās, sūkāja viens otra tulznainos dikus, laizīja dibena caurumus, elsoja tāpat kā mūzika uzgriezti uz visskaļāko, bet tad jau man arī piegriezās un es viņus aizraidīju prom, nu cik tad var un nu ir tik skumji, priecīgi un labi, ka esmu laimīgs šajā slapjajā rudens naktī, taisu ar plaukstām pirdienus pirdieniņus, spurkšķ, spurkšķ, spurkšķ un zvaigznītes ap manu galvu griežās un vispār - ja dziesma jau iet uz beigām, nevajag pārāk uztraukties, jo viņa beigusies tūlīt atkal sāksies no jauna.