tik briesmīgi neesmu juties nekad, visu nakti nevarēju gulēt, bail bija acis aizvērt, jo aiz tām tāds kā šausmu folderis pilns ar biedējošiem linkiem, aiz kuriem vienas un tās pašas bilžu galerijas un viss kaut kā nepareizi. kad izdevās iemigt uz brīdi tik šausminoši murgi, ka viss trīc pēc tam, rokas un galvasvirsus tirpst. nav labi ar mani. vienīgais, kas glāba bija mans vecis, lūdzu viņu, lai nāk man tuvāk un apķer, tad kaut kā drošāk palika un atlaida. nedzeršu vairs nekad, tā nosolījos, un es jau arī nemaz nedrīkstu to tagad darīt. kur man bija prāts.