sapnī redzēju cilvēku, kas mani slikti ietekmē, pamodos, paskatījos telefonā un nokonstatēju, ka viņš man, kamēr gulēju, zvanījis. vakar šis cilvēks bija pie manis no diviem dienā līdz pusnaktij, atveda stipro ibumetīnu, tomātus un ķiršus. izdzērām 2 džina pudeles, ribas gandrīz vairs nesāpēja, varbūt pateicoties arī tai drošības jostai, kuru knapi dzīvs vakar aizvilkos uz aptieku nopirkt. draugs, kas mani slikti ietekmē, teica, ka viņam manī patīkot dabiskums. padomājām, ka varbūt viņš arī ir tas, kas man ribas salauza, jo abi toreiz bijām bezfilmā, neko neatceramies un kāpēc gan tā nevarētu būt? tas būtu forši, ja taisnība. kad viņš aizbrauca, man bija bēdīgi, gulēju lielajā istabā, kompis neskaitāmas reizes spēlēja žannas friski dziesmu gde to leto, nebija spēka celties un noņemt, un es domāju, ka tad jau drīzāk visa pasaule mani slikti ietekmē, ne tikai mans pats labākais draugs.

jaunais scissor sisters disks saukšoties ta-dah un nākšot ārā 18. septembrī, bet pirmais singls i don't feel like dancin' - 4.septembrī.

es jau pa gadu biju aizmirsis, tagad atkal ieraudzīju un atcerējos un šoreiz gribas tikai klusēt, jo kādi gan tur vairs vārdi, tas izskatījās tik bezcerīgi. pareizi man toreiz ziemā amerikas marīna teica, ka šajā valstī ir bail iet pa ielu un tramvajā braukt.

letiņus labi raksturot caur emigrantu stāstiem. nu kā, - kad šeit padomju laikos labākas dzīves meklējumos bija sabraukuši krievu tūkstoši, viņus sāka saukt par okupantiem un attieksme bija što nada, bet tagad, kad robežas vaļā, puse latvijas, tās pašas labās dzīves tīkojumos, bez sirdspziņas pārmrtumiem ir pārcēlušies uz īriju un vēl nezin kāpēc brīnās, ka vietējie viņus tur klapē un uzskata par tumsoņām. konsekvences nekādas. nu labi labi, pārkrievošana bija padomju valsts politika, to es visu saprotu, bet ja paskatās no cilvēciskās puses, kaut kādas paralēles savilkt var. tas pats tagad ar praidu - lai paši ņemtos uz nebēdu un nacionālajā spēkā vienoti štancētu bērnus un vairotos latvijai, tie idiņi taisa teijāteri. dimitera sieva pat gribēja gulties zem tanka, tā viņai sāp mana dzīve. vēl ilgi mašīnai ar svētā ūdens pudeli skrēja pakaļ mati pa gaisu.

no otras puses, nav ko krist eksaltācijās. man jau ar kad skatījos, kā viņi tur pa latviju, arī mazliet noskauda, ka neesmu tur, un asini uzsita un asaru izspieda, bet tagad jau pārgāja. nogāju lejā, nopirku džinu, dzīve iet tālāk un stulbums, kā zināms, ir mūžīgs, ko nu tur daudz cepties.

nē, nevaru nomierināties. nekārtības, bardaks, anarhija un tas viss tikai dieva vārdā. kristieši grib svētu dzīvi, tāpēc mētājas ar kakām. pizdec kaut kāds.

www.nopirde.lv