puse no draugiem apdauzīti. daļa viens otra apdauzīti.

vh1 šorīt raidīja fatboy slim klipu, kurā žonglieris visas dziesmas garumā mētāja trīs dzeltenas tenisa bumbiņas, neko citu, tik augšā un lejā, krustām šķērsām, pa aizmuguri un no priekšas, te viena bumbiņa rokā, te divas, ritmiski un melodiski, ne reizi nekļūdoties, ne reizi neļaujot saskrieties, aizlidot garām, nokrist zemē, brīžiem šķita, ka bumbiņu varētu arī nebūt, un žonglieris kustēties pats par sevi, tik veikli un skaisti tas bija. skatījos un domāju par viņu kā dejojošu dievu, bet par bumbiņām kā trīs cilvēkiem, ar kuriem viņš meistarīgi rotaļājas. kad dziesma un priekšnesums beidzās, kad visi trīs cilvēki, vai viņu dzeltenās, apaļās dvēseles, sauciet, kā gribat, sānu pie sāna gulēja laimīgā dieva rokās, zālē pamodās eņģeļu publika un noslēdza visu šo dzīves ainiņu ar grandošiem aplausiem un kliedzieniem bravo un bis.