| vakar sēdējām pasaules malā pie ezera, šalca niedres un blakus bija vismīļākie cilvēki, visi kopā. mēs peldējāmies, dzērām un bija jautri. vienas no skaistākajām mana mūža dienām. tagad sāp nezinkur un nezinkā sasists sāns un man bail vai nav lauztas ribas. tāda tā laimes cena. |