sapnī ieslēdzu sevi cietumā ar mazu mazītiņu atslēdziņu, tur bija zaļas sienas un briļļains pods, aiz stūra slēpās monstrs, bet kad pamodos galvā tikai viens vārds - šprē!!! gulēju gultā, domāju jābeidz kurīt, citādi saņems vēl ciet un visai dzejai pizdec.

es gribētu tevi spaidīt, bet man nekādi nesanāk, jo tikko tev paskatos virsū, tā man momentā sametas skumji, bet kad es esmu skumjš, parasti nespaidu, bet skumstu un metu pret sienu visdārgāko vāzi pasaulē.