bļaģ, dzērām, dzērām un dzērām, gulējām, pagulējām un atkal dzērām. dūkulītes mainījās vietām, vienai pat vēja suns bija līdz. idritvaikociņ, kad gājām ar reņu prom, mazulis izskatījās tāds bāliņš savā otrā stāva logā.

man ir tik pārpistas smadzenes, ka brīžiem neko vairs nesaprotu, skatos, piemēram, filmu un nerubīju pat sižetisko līniju, par jēgu nemaz nerunājot.

tavas rociņas, manas kājiņas.

kaut kas notiek, kaut kas notiek, varbūt sapnī redzēšu kas.