zajebala man viss, esmu noguris, nevaru sevi vairs lāga ciest, visās personiskajās frontēs sarežģījumi, naudas maz, rēķini nenomaksāti, ar cilvēkiem frustrācijas, nepadarīti milzu darbi stāv rindā un radošajā arī sūds pa vidu pats kaut kā iedirsies. vārdusakot finito. reizēm tikai uzpīpējot uzrāviens, bet tas arī kaut kāds tāds nekāds, ka pašam pēc tam riebj. vajadzētu iet vingrot, peldēt, rīt vitamīnus, maketēt kā traktoram un pisties beidzot, pisties un sisties, tā kā kalifornijā, bļe, līdz asarām.

bet ledusskapī tikai nēģi, radu dāvaniņa. nogriezu galvas, aplaistīju ar dzelteno citroniņu, uzmaucu krējumu pa virsu un nu likšu uz kreņķiem iekšā.

kur nu, kur nu, tagad blodie, angels on the balcony.