johaidi, naktī atkal uzleca temperatūra, gulēju zem segas kā pirtī, bet tikko izbāzu rokas ārā, tā salu nost. labi, ka deguns netek, tik klepus tāds pretīgi dziļš. šodien gan būs jāskrien atkal uz pilsētu pa darbiem, citādi nu nekā, citādi naudas vairs pavisam nebūs un kas tad par maniem smēķiem pagādās. pašnāvniecisks, nāviniecisks noskaņojums, sajūta tāda, ka viss jau bijis, palikusi vien garlaicība un apgrūtinājums un varbūt jau laiks, tā teikt, uz citu krastu. vārgulīga pusaudža murgi, kas pēc kāda laika šķitīs stulbi un par kuriem pašam būs kārtējais kauns.

klausos račiņu un esmu vienkārši nost.