bļeģ, es rēcu!

ja jau zvaigznes kāds iededzina, tad tas kādam acīmredzot ir vajadzīgs.

sen nekas nav tetovēts, tīri vai gribas atkal to sajūtu. tikai KO tetovēt, to vot nezinu, līdz ar to tetovēšanās atkrīt.

šodien tad nu nopirku nopirku jauno moriseja plati. laimīgais, beidzot 46 gados iemīlējies, morisejs. varbūt tāpēc arī būs īsts pavasaris, ja jau pat morisejs in love. viņa fanu lapā bija aptauja par favorītāko diska dziesmu, sēdēju un blenzu kā z.u.j.v. un nevarēju saprast kurā aplītī ieklikšķināt, jo ņem kuru gribi, visas labas. tad nu nobalsoju par dziesmu, kura beigās izrādījās visnepopulārākā.

ko, bļe, visi ar tiem laukiem aptrakuši? kā lieldienas, tā uz laukiem. ciest nevaru tos pāķus, visu bērnību tur vagā notupēju. un kas tad tur ir? tikai miegs nāk un nekas nenotiek, tā ka gribās ātrāk prom. te rīgā vismaz kāds kaut ko. šodien trolī piemēram viena sirmgalve ar zēngalviņu un biksēs tā pagrūda mani ar elkoni malā, ka es pat nospriedu, ka šī ir bijusī komuniste, kas palikusi bez pelnīti lielās pensijas, vai kāda nerealizējusies lesbiete.

tas nu ir simts punkti, ka tagad atkal pasaule uz 3 dienām pamirs un katrā olas čaumalas plaukšķī skanēs aizmirstā dzīves jēga. svētki padara cilvēciskās būtnes par muļķiem.