ielīdu vannā, sakļāvu rozā pēdiņas ap auksto niķeļa krānu kā lūgšanā un pateicu ārpasaulei buļ buļ buļ. pēc trešā buļ jau piegriezās līdz izbesījumam kā tu tur dibenā liekulīgi sēdi kustoties uz citu pusi atjaukts ar putām un līnijām kuru nav, laikā, kad pa vannas caurumu, kas patiesībā ir viena, bļaģ, riebīga nevainība, snaikstās līdz vājprātam tuvu sieviešu draudzīgās rokas un pierāda alkohola nelietderīgumu.