| kā beigu beigās gribas vienkārši iegāzties gultā, izņemties šurpu turpu, izstāvēties uz galvas, pārsprāgt no labpatikas, no rīta savākties pēc asas inteliģences un nažiem smaržojošā istabā ar zaļām tapetēm, piecelties, atvilkt biezos, melnos aizskarus un nopriecāties par skatu, jo patiesībā tas, bļe, ir namiņš pie jūras. |