pats trakākais visā tajā padarīšanā ir komentāri. viņi iesaista ne tikai sarunā. un vispār - kas tad tā par dienasgrāmatu, kuru var komentēt, ja tā padomā, maucība kaut kāda. tāpat jau no čemodāna izvilkta un stacijas restorānā uz galda vispārējai apskatei atstāta. katrs, kam ienāk prātā, tātad var pienākt un uzspricēt virsū. pēc tam vari mirkt dušā kaut 4 stundas no vietas un trīt savu ūdenī sačervelējušos ādu, tik un tā svešas klātbūtnes sajūta nepamet. bet ar to, kā saka gudri cilvēki, bija jārēķinās. arlabunakti.

viņam noteikti acis jau ciet, bet mute mazlietiņ vaļā. lai vai kā, tik un tā.