Aizdomājos, vai tik šī nav kāda slepena, augstāku spēku inspirēta integrācijas programma. Es te nedomāju Tukišu, bet tos - neredzamos. Var jau arī būt, ka nav, bet bīstamība vienalga pastāv. Tak čto, Ričeņka dorogoj, derži uho na vostro i hvost pistoļetom!

Nafig tas sniegs? Kāpēc vispār ziemā ir sniegs, kas tas par idiotismu? Negribu sniegu, aizvāciet, gribu zaļas lapas! Vienmēr šitā, iekuļos kaut kādos sūdos - tagad pat, kaut kādā piesnigušā, aukstā ziemā! Pa kuru laiku vispār? Debīla pasaule, man trūkst vārdu.

Šorīt jau iekāpjot autobusā, mana nāss momentā sajuta - kāds (vai kāda) šeit pamatīgi nolaistīts ar spermu. Bet nu tik ļoti, ka až viss salons. Pat neiedziļinājos sejās un smaržošanas plūsmas virzienos, kaut kā nebija attiecīgā garastāvokļa, vienkārši braucu un četru pieturu garumā baudīju patīkamo aromu.

Tikko man piedāvāja piedalīties Dāvidšovā, un es nesaprotu kāpēc. Ar seksu nenodarbojos, ar biznesa un politiskajām mahinācijām arī nē, pa bāriem nestaigāju, narkotikas nelietoju, uzskatus arī esmu laimīgā kārtā likvidējis. Man vispār tagad ir iestājies Satori. Par ko tad lai es ar viņiem, mīļumiņiem, tur runāju?

Rīgā laikam putni vairs nelidos.