kaut kur kaut kad kaut kādā sakarā dzirdēju apmēram tādu domu, ka cilvēkiem vajagot dot tieši to, ko viņi visvairāk gaida

bet toties filmā Heaven tie abi izglābjas no visiem sūdiem darīdami tieši to, ko neviens no viņiem negaida.

ausma cimdiņa teikusi SOMETIMES, jo neesot zinājusi ko teikt

tagad uz nakti sāk niezēt ceļi. abi ceļi. niez simetriski. es zinu tikai vienu - īsti normāli jau tas nav.

sapnī daudzas reizes nez kāpēc skaitīju rīmi "melns ūdens naktī pa krānu nāca, mazs zēns to māca, bet nenomāca" un AK ļoti smējās par vārdu Nāca

čau skaudība, čau greizsirdība, čau apkārtējā vide

ūdenslīdēji toč uzdzen klaustreni.

sēž baigais kents sarkanā maikā pie bāra ar baigi mudro skatienu pīpē un neskatās ne pa labi ne kreisi. un musīši arī baigie. centroviks laikam.

baigais shoegaze vilnis panesies. izrādās visi jau sen pa kluso klausījušies MBV un tagad ne laiks, bet medusmaize.

malacis, agnese! es až nosvīdu no prieka. labs, labs, labs!

mož pagulēt darba vietā? palīst tepat zem galda un pagulēt?

tukišs deva zemo startu. vakarā uzvārīsim tējiņu un aiziet.

Tikko mani piespieda un es ar prieku breikoju pie dziesmas Don't get me wrong. Tā bija mana pirmā reize. Tagad, Marīna teica, mani nedrīkst laist nevienā klubā, jo esmu slavens breikotājs, kas izceļas ar tizlumu. Don't get me wrong. Bet man tomēr vajagot aiziet tagad.

Marīna teica, ka man vajagot piepelnīties un katru sestdienu breikot klubā Purvs. Par naudu. Savā stilā.

sieviete breikā