pagalmā pa sniegu staigā
plika plastmasas lelle bez pīzdas
bet es skatos pa logu
un man nemaz nav žēl
jo man ir jāiet pamīzt un čučēt
jo ir nakts un jau vēls

cik viņš tomēr ir perverss, katrā sejas grumbā tas rakstīts, ka pornogrāfiju skatās, kur visiem aktieriem spēcīgi rumpji, vareni žokļi un skumjas acis kā viņa jaunajam taustiņniekam, atturībnieks, bēdīgais, kautrīgais, vientuļais un nu jau mazlietiņ vecais karalis, īpaši ražotu pornogrāfiju, limitētu, nepieejamu, tādu pie kuras viņš beigās raud, tikai viņš viens, un cits neviens, par tiem aktieriem, kuriem paveicies, citplanētiešu pornogrāfiju, ak šis pēdējais Romas imperators un mocītāju barvedis, Viņš!

Braucot uz darbu trolejbusā vēroju tantes un onkuļus mēteļos un fufaikās kā nu kuram un domāju, ka būtu interesanti, ja cilvēkiem nebūtu izgudrotas drēbes, bet viņi savu ārējo formu un krāsu mainītu atkarībā no iekšējās sastāva, kā hameleoni (kā paradīzes dārzā, starp citu!). Tad viss visapkārt būtu pavisam citādi, gan privātā, gan lokālā, gan globālā nozīmē, jo neko nevarētu noslēpt, un tie jau būtu pavisam jauni apstākļi. Tad tik sāktos cirks par brīvu!! Lai gan pie nelabvēlīgām sakritībām (visdrīzāk! Cilvēks tak būtne divdabīga!) uzrastos arī koncentrācijas nometnes (pārsvarā indigo bērniem!). Ak nē, tas tomēr nav iespējams, sāktos vispārējs bardaks, būtu slaktiņš un Ende. Labāk tās atrastās pērles (to jesķ dvēseles bagātības!) ierakt zemē vai glabāt starp pupiem. Tā būs drošāk mums visiem, jo dievs jau nav mazais bērns un tāpēc mums mugurā krekli un bikses.

Hahaha! Rokpelnis Dienas slejā raksta, ka pasaulē iestājies Saulainais Murgu Laiks!!!

Vajag rūpīgi izvēlēties vietas uz kurām doties ēst, jo auriņas tomēr ietekmē. Nu piemēram, kad es ēdu Universitātes ēdnīcā, Janīnas Kursītes emanācijas, kas turpat blakus vien mētājas, staro pa taisno manā cūkgaļas kotletē iekšā, bet savukārt manējais ģēnijs - latgaļu studentītes piena dārzeņu zupā. Tā ļaudis savstarpēji bagātinās tais labo cilvēku ēdnīcās. Vārdsakot, gribas rīt, un es gāžu uz gaļas pusi.

Negulētā nakts un visa šī kārtējā fakinā diena pie kompja, rokrokā ar visādām vēsturiskām princesēm laikmetu griežos, iedzinusi kārtējā stuporā. Bet mājās vēl gaida cita aste. Labi, ka jauns muzons diskā. Moriseja jaunais (izzaguši maukas, šaubos vai uzdrīkstēšos klausīties, tad jau laikam tikai oriģinālu), Duke Spirit, Regina Spektor, Boris, Beck remiksi, Clogs, Marlēne Dītriha.

Malači, Moriseja fani!! Atzipoju folderi ar karaļa jauno tērpu, bet iekšā atradu kaut kādu Mano Negra disku! Zin, kā akmens no sirds novēlās. Turpināšu vien gaidīt martu, ar jautru prātu un vieglu sirdi! Un tas Mano Negra ar nemaz tik sūdīgs nav, spāņu panki, tjipa.

Atradu dc filmu ar Aiden Shaw, tiesa tikai pie viena lietotāja, bet kāda gan šķirba, ja izdosies novilkt, būs pie diviem, un galvenais, ka tas otrs būšu es.

acis, bļe, sāp un pārgurušas no tā kompja, kā no rīta piesēdos darbā un tagad mājās, bet aste vēl gara, ap 100 lpp. gribas vai nu zāli kurīt vai Dievu lūgt. vai ar Cepli iedzert.

Būtiskais nav acīm saredzams, teica vecais rāvējslēdzējs.