mana mazā smadzeņpoda lielā atvilktne

lai Jēzus brauc debesīs
mēs paliekam vēl tepat
savos poršos un hibrīdos
mums taču piedos

vakar iemācījos jaunu olas uzcepšanas metodi

Elfa noslēpās tulpē
lielākā par pasaules
karu
trauslās ziedlapas –
stipras sienas
neviens neklauvēs
nezinās ka tur kāds ir

dzīve uz sāpju salas
neizvērtējama pēc sāpju skalas
no viens līdz desmit
priecīgas un bēdīgas sejiņas
padzer nomierinošas tējiņas
paņem balderjānīti
palasi kaut Māru Zālīti

zobārsta krēslā sēdot
ekrānā ieraudzīju
savu identitāti
ne gluži tā ko var redzēt pasē
pat ne tā kā ikdienā jūtos
galvas kauss esmu bez gaļas
nav vaibstu
seja ar zobiem līdz saknēm
atkailinātām
šī skeleta daļa jums jāizrauj
"varbūt uzliksim kroni!"

adata asa
Ina
iedur ar nagu
iedur ar mēli
iedur ar nazi
skarbākos
vārdus
acīs
bet gaidīja taču
ka kaut ko citu
sacīs

pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:

kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā

pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles

nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi

https://tavsvards.lv/


;)

P.S. ar saviem vēl nepapildināju

tēvs bija cilvēks
ienīstams
cilvēks
iedeva dzīvību
mīlējoties bija tik labi
mīlestībā ne ļoti
tēvs ir cilvēks
tikai salauzts

tik ļoti

salauzts sērkociņš
sevī nes uguni

No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”

brokastīs šampis
un kūkas
rūgtās zāles lai citiem
cukura līmenis dzīvē
paaugstinās un krīt
gluži kā Latgalē droni

No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)

jūs negaidīs
laužu pilnā lidostā
jūs atstās vienus
ja tomēr sagaidīs
aizvedīs citur
jums nedos ēst
jūs cipari kaut kādā tabulā
jūs esat skudras
tikai —
ne Dievam

Gaidis bieži
ir vaidis
sāp roka galva un kāja
sāp cirksnis sāp sirds
pat svētdienās Gaidis
nav vesels
ja riklē neielīst
spirts

ja varētu iet
pa mākoņiem
tie būtu ziemeļi
pingvīni roņi
pilnīgi balti un auksti
kā Didža rokas

ja varētu iet
pa mākoņiem
pasaulei nebūtu malas
pavisam viegli
aiziet varētu
ciemos pie Dullā Daukas

vizbulītes plaukst
Vizbulītei pukst
vizbulīšu daudz
Vizbulītei maz
vizbulītes mīl
Vizbulīti nemaz

Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

tik šarmants kā
Deivids Bovijs
ir Zigmunds
viņam patīk šis
piejūras klimats
melnbaltas filmas
"parubīties" pie jūras
jo viņam taču
arī ir jūtas