10.1.15 12:53 - nafta
Man patiks, kad vairs nebūs plastmasas maisiņu. Tās nedzīvās, čaukstošās plaušas allažiņ pamanās pīties pa perimetru, uzmācoties ar savu tukšumu. Tās tev nav pērnās lapas - šitas ir kā klīstoši rēgi, kas nevar un nevar atrast savu fakino mūža mieru.P. S.
Premisa Nr.1, tātad, būtu: es dzīvošu Saules mūžu.
Identitāte jebkurā gadījumā ir arbitrārs konstrukts.