09:59 - pa lētam jokam
Aizvien pārsteidz, cik maznozīmīgs ir vairums izteikumu un saziņas. Bet tikai sīki mezgliņi satur tīklu, vissmalkākie pavedieni savelkas virvē, caur trauslām lapiņām elpo mūžameži... un pašam jābrīnās, cik tuvredzīga ir mana acs.
10:19 - cheers
Namiņā viens zirneklis, tik apbrīnojami centīgs, bet neiet – viņam. Jau trešo reizi šomēnes, bet sazin'kuro vispār, cilvēks no jauna startē savu mazo, vientulīgo internetu ne līdz galam izprotamā cerībā Kaut Ko sagūstīt un apēst – tak ne jau mani, jādomā.
Nekas daudz viņa rajonā nelido. Viens otrs dvielis, pārsvarā. Un tomēr gribas tā kā aplaudēt, stāvēt, skatīties, sist plaukstas, māt ar galvu un ovāciju virsotnē un arī noslēgumā sasist plaukstās glīto censonīti pašu. Nebūs.
Eh.
Un tomēr kaut kā dzīvo...