00:19 - tough shit, baby
Gudrība nepadara pasauli labāku. Tā parāda, cik pasaule ir šausmīga un kā ar to sadzīvot.
P. S.
"Un kur tad paliek skaistais?"
Attiecībās. Nepilnīgā pasaulē pilnīga var būt tikai laicīga lietu saskaņa. Cik daudz īstāka un skaistāka tā ir par neeksistējošo perfekciju, kuru pieprasa kailais, bailīgais, vēl nepieredzējušais želejveida prāts!
P. P. S.
Ar to arī jaunība ir tik neglīta - ar nespēju veidot attiecības, jo aizvien saglabājas pašpietiekamības mīts.
12:42 - brokastu laika piezīme
Ja pierakstītu katru atsevišķo darbību, ko izdaru, piemēram, virtuvē, gatavojot brokastis, veidotos neticami garš sīkumu saraksts - un katrs no tiem sīkumiem būtu kaitinošs un nepanesams, ja visas šīs kustības uzdotu kā atsevišķus uzdevumus haotiskā secībā ar mērķi pagatavot brokastis. Tas prasītu vairs nevis 5 minūtes, bet varbūt 30 + prokrastinācijas laiks.
Varētu runāt par darba organizāciju, bet man tas vairāk rūp tajā leņķī, kurā vnk gribu būt laimīgs - un man ir pilnīgi pie kājas, kādi tur tie elementi cikos ir jādara. Zinot mērķi, es to jau esmu sasniedzis, to darot. Berot katlā kanēli vai mazgājot karotīti, es "vāru putru". Liekot skapī kreklu vai blenžot sienā, es "kļūstu laimīgs".
Dzīve taču ir tikai tapšana. Rezultāts, protams, ir nāve, bet tas nav svarīgi - svarīgi ir neaizvietot veselumu ar tā daļām, jo tad, ciešot daļām, cieš veselums.
Turpināmies.
12:56 - brainfuk
Kārtējo reizi, rakstot "no svara", uzrakstu "no savara".
Kkas līdzīgs gļukam, kad saku "SoundClound".
Kad vēl bija jāraksta ar roku, ļoti nejauši jaucu "g" un "d".
13:16 - doodle poodle
Interesanta tā sakarība starp angļu "prophet" un "profit". Protams, angļiem tur darīšanas maz. Grieķu un romiešu cīņa. Grieķi runā uz priekšu, romieši - dara uz priekšu. Tā nu mēs dzīvojam - vieni iecer un apraksta, otri izdara un nopelna. Bet interesantais ir tas nodevības moments, kura uzsvēršanai neskaitāmas reizes lietota šo vārdu līdzība. Skaitās slikti runāt par nākotni ar mērķi nopelnīt (Godmanis: The profit of doom) vai arī melot par nākotni ar tādu pašu mērķi ("LDS: A non-prophet organization").
Nākotnes paredzēšanai nebūtu ne vainas, bet tā tāda bīstama padarīšana, jo zināšanas ir spēks, bet spēku grib visi, līdz ar ko pareģošana kļūst par morālu tēmu. Līdzīgi seksam. Visi grib seksu, un to piesolīt vai ar to draudēt (piem., ar tā atņemšanu - vai ar izvarošanu) ir potenciāli amorāli: tiek apieta cilvēka spriestspēja, izvēles tiesības. Un tā, ja nu kāds pēkšņi spēj paredzēt nākotni, nedodot šādu paredzēšanas iespēju citiem (kā to dara zinātne: piemēram, meteoroloģija), cilvēki tiek nostādīti neērtā situācijā, kurā nav iespējama pašnoteikšanās informācijas telpā - paliek tikai bināra opcija: ticēt vai neticēt. Un, ja tur tiek iemaisīta nauda, baigi traki. Kā loterija. Kā azartspēlīgā banku sistēma. Kā viltus piesātinātas partnerattiecības. Kā savtīga bērnu audzināšana. Tu priekšlasi tādu nākotni, kas nestu tev lielāko labumu tagad. Un tā veido nākotni, kurā, ļoti iespējams, nāksies piedzīvot lielu ļaunumu.
Nošķirot prophetes no proficere, problēma zūd. Nesavtīgi aprakstīt nākotni vai tagadniski (horizontālā informācijas telpā) pelnīt ir sociāli droši un nevainīgi. Zinātne un bizness. Bet tad ir tā starptelpa: krāpniecība, azarstpēles, reliģijas, pavedināšana, terorisms utt. Un kā lai tik uzkrītošu eksistences un redzējuma progresa nepārklāšanos nepamana? Bet nepamana arī - un tad reizēm valoda atgādina par to, ka liela daļa ikdienas ir "propheteering".
13:32 - banned
Fok, izrādās, ka nosaukums "arii_mees_gribam_zinaat" ir daudz par garu. Nu, labi, nebūs tādas kopienas.
13:42 - piezīme trakajiem
BTW, emocionāli brīži neder lēmumu pieņemšanai. Emocijas ir tagadnei. Nākotnei nepieciešama spriestspēja. Un tad vēl ir atmiņa - visas tās gudrības pamats.
17:44 - bans
Nu, ok.
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif)
gribas_zinaat