07:42 - sick
Savādi. Kāpēc es neesmu dzirdējis par pretmurgu zālēm?
08:31 - likumsakarīgi
Garākais ceļš ir īsākais ceļš.
09:55 - vārdu protēzes
Prāts (jeb smadzenes) ir tāda pati orgānu čupa kā pārējā miesa. Un, ja cilvēkam, piemēram, noindētas aknas, plīsusi aklā zarna, atņirdzies aizkuņģa dziedzeris vai galu galā - nozāģēta roka, tad attiecīgās funkcionalitātes gluži vienkārši vairs nav, un tur nelīdzēs nekāds "Celies, ņem savu gultu un staigā!".
Protams, cilvēki iemanās funkcionalitātes aizvietot. Taču, saucot rokas par kājām vai muti par kuņģi, nākas melot. Un tie meli atspēlējas tad, kad pats esi tiem noticējis un sācis visu lietot nepareizi - atbilstoši nepareizajam nosaukumam.
Kroplis ir kroplis ir kroplis. Un reizēm pat ir absurdi vainot cilvēku par viņa kroplību. Kaut gan tie paši meli cilvēku padara ļoti cietsirdīgu (neredzīgu, nesapratīgu), un melo praktiski visi. Līdz ar to izdzīvo iedomīgākie. Brutāls, bezsirdīgs, auksts un necilvecīgs spēks. Vardarbība. Ak, vai, pareizi, piedodiet - "taisnība", "saprāts" un, galu galā - "mīlestība".
Well, fuck you!
P. S.
Lol, un vispār, mazliet turpinot vakardienas ārprātu - aizspriedumi pret kropļiem ir daudz idiotiskāki, nekā aizspriedumi pret sievietēm, jo ar sievietēm kā sievietēm vismaz viss kārtībā. Kropļi tikmēr ir nespējīgi, paši no tā cieš, un tam praktiski vienmēr sekas atrodamas ārpusē (ja kāds tiešām vēlas nodarboties ar idiotisma morālo pusi - vainošanu). Protams, pragmatiski skatoties, visus, kas nav perfekti, vajag nogalināt, tas tā kā būtu pašsaprotami. Bet, ja reiz kropļiem neļauj nomirt, tad varētu vismaz skatīt tos adekvāti, saprātīgi - bez nicinājuma un vainošanas.
Ai, fak... who gives a fuck... Neizsakāmi šausmīga pasaule.
P. P. S.
Vispār, mazliet paradoksāli, ka, jūtoties labi, gribas iznīcināt labo, jūtoties slikti - slikto.
10:34 - disposable people
Hm. Tikai tagad, skatoties Six Feet Under (seriāls tāds), sāku nojaust, ka cilvēkus laikam arī pie mums pēc nāves sagraiza, sameklē nāves cēloņus un tml., un šuj un ģērbj un visas tās lietas. Vislaik ir licies, ka cilvēku vnk pēc nāves pēc iespējas ātrāk aprok - un nahren ap to līķi tur kko vēl smērēties un krāmēties? Sākumā, skatoties SFU, likās, ka tā tāda amerikāņu izvirtība. Bet, ja tā padomā, pie mums jau arī tās bēres parasti ir ne nākamajā dienā. Un tie līķi - kaut arī daudz neglītāki nekā filmā - tomēr nav sapuvuši. Hm. OK.
11:19 - odd shapes
Un vispār, cilvēks ir iesprūdis starp dabu un prātu. Tas, domājams, ir strupceļš. Bet visa dzīvība ir strupceļš.
Vnk mēs esam kā tāda kaudze ar nesaderīgām figūrām, kurām kā tādā tetrī jāsaliekas kopā - bet tas neizdodas. Un, ja dabā nesakritības ir nāve, tad mēs tās esam nosaukuši par "personību". Mēs nevis nogalinām, bet nicinām. Labi, pastāv tendence uz izprašanu, pavisam nesen, zinātne - socioloģija, psiholoģija etc. Tā pašreiz šķiet labākā virzība. Un, kaut arī tā, visticamāk, nolemta traģiskam galam (t.i., izrādīsies, ka abstraktā domāšana un paš-menedžments ir postošs plašākā procesu kontekstā), tomēr šī tendence šķiet cilvēkam piemērotāka.
Bet - tas ir tā, kā minēju kur te tikko kkad iepriekš - kad ir labi, gribas iznīcināt labo, kad ir slikti - slikto. T.i., tiem, kas jūtas spēcīgi, nav vajadzīgs atbalsts (ārējas struktūras, kas nes labumu visiem), un tiem, kas jūtas vāji, riebjas asinskārā brutalitāte un patīk atbalsta sistēma (tipa tur veselības aprūpe, sociālie dienesti, sabiedriskie bērnu dārzi etc.).
Cilvēks ir cīņa tai telpā, kur nāve. Cīņa starp nogalināšanu un miršanu. Cīņa, kas jebkurā gadījumā beigsies ar pašnāvību.
12:03 - ^_^ nostalžī
Tāda zāle, kas smaržo pēc govīm. (gribējās visu rakstīt deminutīvā)
12:32 - hi! get it?
Blakus zoodārzam aizdegās botāniskais dārzs.
13:20 - Viss vnk notiek. Pat cilvēks.
Cilvēku domāšana lielā mērā vadās no fiktīvā "lai" motīva, ne dabiskā "jo".
Visi visu dara nevis tāpēc, lai kaut ko, bet jo kaut kas. Jo kaut kas iepriekš ir izdevies un gribas to atkārtot. Un gribas, jo ar šādu vēlēšanos iepriekšējās paaudzēs izdzīvojuši priekšteči. Un izdzīvojuši, jo veiksmīgi trāpījuši iespēju nišās. Nevis lai, lai, lai.
13:29 - dzimtenes uzbudinājums
Āāā! Viss tas patriotisms, himnas, karogi, valsts simbolika principā tajā garlaicīgajā dzīvē bālajā Latvijā kalpo kā tāda seksīgā veļa viduvējai sievietei. Now I get it.
14:06 - degšana, vibrācija, plūšana pirms zinātnes
Tuvākā zvaigzne lika uz pasauli projicētajam tēva tēlam,
Lai tas raka no Valdaja augstienes Krievijā iztekošo Latvijas lielāko upi,
Dažādu sugu dzīvnieki raka, bet uz pasauli projicētais tēva tēls tika projicēts uz Valdaja augstieni Krievijā un
Uz tvaika kondensātu, no kura iegūtajam ūdenim piedēvētas dzīvības procesiem sevišķi labvēlīgas īpašības.
Saule lika Dieviņami,
Lai tas raka Daugaviņu.
Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeņi.
14:21 - te visi ir vienkārši šokā
fak, cik sūdīgs bilžu hostings!
14:36 - vēzis, norm
- bada laikā velns pat mušas ēd, nelaimes brīdī arī vabole ir gaļa
- latviešu-krievu vārdnīca
izteic.
1) на безрыбье и рак рыба
14:58 - yo mama
"I have the best wife on a world! ;)" /Miks Dukurs/
19:59 - home
Vislaik liekas, kas Burzum "Han Som Reiste" ir Dzelteno Pastnieku "Rudens pastaiga". Laikam. Moš vēl ar Mortiis kkuru veco gabalu kopā.
Tāda default bērnības noskaņa.
P. S.
Godīgi sakot, jocīgi. Neatceros, ka būtu baigi daudz šito gabalu kādreiz klausījies, bet sajūta, ka to pazīstu kā savus 9347 pirkstus. Moš toč senči 1993ajā lika klausīties Burzum?
P. P. S.
Lol, bet Megadeth... psc... vienmēr viņi bijuši tādi apšaubāmi, bet tagad, kad Deivs tic Dievam, ir kristietis un paranoiķis pa Illuminati līniju, tad vispār tā bēdīgi. Pat nevar saprast, kas viņam būtu sliktāk - turpināt ticēt 4ever vai arī dzīvot ar tādu albumu kā "Endgame" savā mūža pierakstā.
21:10 - skaitļotājs
Žēl, ka tik nelatvisks latviskais vārds - "dators". Tad jau varēja "datārs", pokuj, for lulz. Vai "skaitļors". Jea. Kur Ģima? Pie skaitļora. Nais.
22:25 - sīkumainības gals
Dzīve ir pārāk īsa, tur, lai... vispār - dzīve ir pārāk īsa. Vai sūdīga. Bet tad pārāk gara. Varētu labāk un ilgāk, vot. Nahuj štruntus! Davai, kko labu vēl!