÷

7. Decembris 2012

09:57 - worst

Cilvēki ir dažādi, un neviens nav vainīgs, bet FUUU, kā besī būt kaut kādā veidā stulbam.

13:20 - And so it begins...

Velns un elle, salūzusī zeme
jūru sagāž sirdī

tvaiks, caur klinšu rētām plēsdams, svilpj kā izmisusi maitu lija
no debesīm, kas varbūt mirst aiz mākoņu un tumsas segas

nodreb pamati
un saraujas kā ievainota sirds - zeme: kalni, meži, bērni
no balsīm paliek atbalsis, nezūdošas, nospiedošas, pārņemošas

vārās uguns un kāpj pār zemes malām
biezās putās nāves paisums paņem tautas
saveļ pīšļu vālos visas lietas
melnā darvas bumbā aptumst liesmojošās šausmas

un zeme bija neiztaisīta un tukša
smags mitrums savilkās mākoņos melnos, niknos, nepiedodošos, trakos
saspieda zemi ar rokām
un pielika zibens pirkstu
gaisma ar baltu cirtiena blīkšķi saplēsa tumsu
un pielika punktu - visas dzīvības sākumu melnos un auglīgos dubļos.

21:09 - Svētums nav no tevis tāls

Divi gaužām nesimpātiski mormoņu puikas, visi melnā, mēteļos, vecā parauga naģenēs (laivās), tādi kā no 80 gadu senas Amerikas, riktīgi ilgi ar savām apgreidotajām bībelēm stāvēja pār Maksimas saldētavu, aizdomīgi cieši piespieduši tai savas no grēka šķīstošajā apakšveļā apslēptās nākamās pasaules civilizācijas, un rūpīgi lasīja Santa Maria garšvielu sastāvu.
Kad savu bija padarījuši, jau pie kases mīlestība ar ledusskapi bija rezultējusies kilogramīgajā saldējumā "Čau" (no miesiskuma gandrīz atbrīvots produkts) un puskilogramīgā kartona paciņā sāls. Baidos pat iedomāties, kādu svētku azaidam puiši sarūpējuši tieši šādu menu.
Powered by Sviesta Ciba