07:21 - agri
Tīši mosties tad, kad vēl tumšs, ir kaut kādu citu cilvēku dzīve. Kaut kāda cita dzīve. Tur ir būts - vairākkārt, sen un vēl senāk. Šeit. Tikai tagad jūtos kā ciemiņš. Kā vēsturē pierakstīts, bet ģimenes atstumts biedrs.Rīta tumsa gandrīz smaržo gandrīz kā lauku mājas, gandrīz kā bērnības pļavas, gandrīz kā dzīvās šausmas, kas bija skola, gandrīz kā vakarā nepabeigtie mājasdarbi, kas kaut vai asarām acīs jāloka iekšā brokastu vietā.
Tas agrais, melnais rīts ir pilns ar kaut ko tik īstu un dzīvu, kas sen kaut kā aizmirsies - tās kāpņu telpu durvju ciršanās skaņas atbalsis miglainā laternu gaismā. Dzestri pašaizliedzīgie soļi projām no mājām. Ilgi no sala mostošās mašīnas - dudina, cīnoties mosties no sala. Un vēlāk, kad ziema - mākslīgā gaismā krītošais gandrīz vai mākslīgais dūnu sniegs.
Pietiek pamosties dažas stundas agrāk, un te ir cita pasaule. Pasaule, kurā ir būts, kurā esi - bet vai tajā ir iespējams atgriezties? Vai gribas? Ne pārāk. Bet kaut kas šeit ir. Kaut kas vēl neizrunāts.
"If you wake up at a different time and in a different place - could you wake up as a different person?"