÷

15:26 - mirkļa inventarizācija

Jo ilgāk dzīve krājas, jo neviennozīmīgāka tā kļūst.
Nekas vairs nav tik dārgs, nekas vairs nav tik lēts.
Neko vairs nevar tā apņemties, nekam vairs nevar palikt tik lojāls.
Nekas vairs nešķiet tik nosodāms, un visam var just līdzi.
Un neko vairs tā nevari žēlot, un neko vairs nevar tā nožēlot.
Nekas nevarēja būt citādāk, un viss, ko tu gribēji, cerēji, varēji, bija maldīgs aprēķins.
Te nu mēs esam. Tā nu tas ir. Vienkāršā, horizontālā dzīve.
Un tu paliec viens ar savu bojāto infrastruktūru, dzīvojošs, elpojošs, nāvei nolemts konflikts.
Visi sarežģījumi kā tumšas, sarežģītas mīklas ar pārlieku augstām likmēm, ar pārspīlētu karstumu - par ko gan te vispār var cepties? Par ko gan te vispār var sašust?
Nožēlojamais jaunības spožums... Pāri paliek vien piedošana, nepiedošana un vēlēšanās piedot. Atvieglot bezjēdzīgās ciešanas. Un viss.

• 1
• Saki

15:34 - ex nihilo, ab nihilo, nihil fit

Eksistence ir nemierīga kulšanās ap 0 punktu. Ap neko. Beating around the bush, if you will...

• Saki

16:05 - turn or burn

Visa tava pasaule ir TU. Par tevi. Tā vienkārši ir.
Un nav nekā briesmīgāka par nesavtīgu cilvēku. Tāds no sevis ir atsvešināts tik ļoti, ka viņam ir pilnīgi vienalga par lietu kārtību, saskaņu, saderību. Turklāt tāds uzskata, ka viņam ir tiesības bojāt visu pasauli pēc savas bojātās psihes parauga.
Viens veids, kā to pateikt īsāk, būtu - cilvēks, kurš pieļauj kaut ko pārdabiski personisku (tipa dievs), atsakās no savas realitātes.

IZEJAS NAV!
Un dzīve ir uguns. Noslēgtā, vienaldzīgā pasaulē.

• 1
• Saki

16:55 - visi ir kropļi

Cilvēks ir pavisam nepareizi uzbūvēta katedrāle.
Dzīve ir tās pārbūve ar centieniem to nesagraut.

nu un tad happy pensija vai suicide, bet tas reti. vēl var pierast vnk dzert stroikā līdz pilnīgam blekautam.

• Saki