13:17 - kustības pamats
Tādi kā kanāli, tādas kā atsevišķas ainas pārslēdzas iekšāārā
iekšā.
Izolācijas kameras, katra no citām sargā. Un kā tad ir labāk - sēdēt vienam vai barā? Un tā nu tu staigā - iekšā un ārā.
Nepalikt, nesavienoties, kad pat par to, kur tu atrodies, nevari vienoties,
kanāli, atsevišķas ainas
sargā
vienam vai barā
vienoties
atvienoties
apvainoties
atvainoties
apvienoties
visas upes plūst uz jūru
pasaules salauztais ūdens
kaut kur no malas tas viss ir viens
kaut kur no iekšpuses viss ir sašķelts un nodalīts
kaut kur pa vidu, tur kur ir siena - starp gleznotām ainām vai kamerām - stāv cietā dzīves īstenība un saka: "Ja gribi būt pilnīgs, tu esi aprobežots. Tavi ierobežojumi ir viss, kas tev dots. Ūdens nav upe nav jūra. Labi ir viss, kur tu plūsti. Tur, kur tu esi ledus, labi, ja kūsti, nevis sadalies, lūsti, jo plūdums ciena sienas, plūdums nepiesienas. Un beigās tu paliksi viens. Daudz vienāks, nekā tagad - viss un neviens." Stāvi pie sienas, klausies, piespiedis ausi pats savai nedzirdībai. Tavs kurlums ir nesošā siena. Neatlaidīgais smagums ir balsti. Un, kamēr tu staigā iekšā un ārā no visām šīm tukšajām telpām, piezīmē, kas ir šī ēka! Tā nav tukšums un telpas, kurās pārvietoties un slēpties. Ēka ir betons. Ēka ir ķieģeļi. Ēka ir smiltis un akmens. Mūžīga palikšana, pat tad, kad vairs gaiteņos nesvilpos meklējošs caurvējš.