03:25 - vēl vārdi, tik un tā
Nevienam nav izdevies pabrīdināt, kāda beigās izrādīsies dzīve. Varbūt tāpēc, ka to nevar notvert pustukšos jaunības vārdos.
Noslēpumi, kuru kārotā atklāšana sabrūk pār tavu galvu, kad esi iegājis to svētajā templī.
Lidojošs akmens zem kājām un kosmiskā ātruma bezvējš.
16:25 - Hruščovkas mierizlīgums
Cuba Libre: Cold War Missle Crisis Edition
pus glāze ledus
100g ruma
50g kolas
naža gals citronskābes
16:52 - quit
Kā gan bezgalīga laika nesaskaitāmie, nenozīmīgie brīži var būt tik ilgi, tik gari, tik pilni?
Un kā gan kosmoss spēj radīt gan tādus, kam rūp, gan tādus, kam ir vienalga?
Atliek paskatīties, kas to jautā - un par ko.
No apakšas uzcelta pasaule, kur katrs esības punkts ir augstākais, tālākais, vientuļākais. Viss, kas ir drošs, ko nosedz laika frontēs izgājušo tagadnes mirkļu stobri, ir pagātne, aprakta dziļi zem skrienošā laika pēdām.
Bet arī tā ir tikai jautātāja atmiņas funkcija. Pasīvās pretestības, aktīvās padošanās, Save As... virtuālās drošības funkcija. Prāts, kurš cenšas pasargāt sevi, kompromitējot savu nesēju, bioloģisko ietvaru, iegūstot abstraktu identitāti, pastarpinātu reakciju, distancētību, kura kā kokons spēj iznēsāt mironi.
Skaidrs, ka laiks ir fiktīvs. Laika rituma stāsts ir jautātāja-stāstnieka funkcija. Bērns, kad tas vaicā "kāpēc", ir atklājis intelekta kokaīnu, vēl nenojauzdams tā briesmas.
Pasaule paslīd, tu krīti, viss garām.
Vislielākā slodze ir atslābt. Attapties punktā, kur trūkst stāsta plaknes, kas izlīdzina spiedienu, nav atmiņas bruņu, nav cerību zobena. Kosmosa svilpjošie vēji norauj drēbes, uzplečus norauj un frizūru izjauc. No dzimšanas līdz nāvei - viena miršana, dzīvošana. Bez iespējas atskaitīties.
Un kam tu vari to pateikt? Lai to pateiktu kaut vai tik vien kā sev, atliek vienīgi klusēt - tik stipri, ka sabrūk kolonnas, griesti un grīdas. Un nebūs, kam atskaitīties. Un nebūs neviena, kas ticēs. Būtne, kas veidojusies, lai nebūtu mūžīgi viena, nostājas evakuācijas lūkas priekšā, uzliek roku uz vakuuma vārstuļu sviras un nodreb, ieraugot starpkambari starp kosmosa kuģa hi-tech iterjeru un melno, auksto brīvā nekritiena tukšumu.
Mācīties visu no jauna, kad jaunība šķiet jau iztērēta.
Viss ir relatīvs, un uztverē bauro propaganda. Only one way to find out.