18:36 - kārtotājs
Rībēdams pāršalcu istabu lēnā un smagā gaitā kā mamutu evolūcija,viss ir nolikts kaut kur citur... gandrīz viss - viss, kas pinas pa kājām.
Jau nolēmis, kuram no mums te ir jāizdzīvo, grūstos un uzstāju, ka nelikšos mierā, kamēr visi šie dumjie priekšmeti nebūs nostājušies man izdevīgā pozīcijā vai izmiruši, atstājot skeletus izgāztuvēs pie kaijām, kurām vispār uz visām tām mantām "nospļauties".
Nāves saldā garša - pēc asniņiem, zīdaiņiem, pumpuriem, ziediņiem, smaržo pēc "kādreiz būs labi". Nu, labi, ir labi.
