Vot, būtu traki, ja sapņu siena būtu vēl stingrāka, un cilvēce īsti nebūtu sākusi runāt par sapņiem. Un tad tu vienu rītu pamosties un ar ļoti lielām aizdomām centies kaut ko atcerēties... atcerēties.. kaut ko... Un tu konstatē, ka visu nakti patiesībā esi darījis kaut ko pavisam citu un bijis pavisam citur. Droši vien nāktos to dikti slēpt un justies šausmīgi vainīgam.
