20:21 - kkas par cilvēkiem un tur kkas
Kāda gan saistība pastāv starp apziņu un gribu? Tās ir divas cēlonīgi nesaistītas lietas!Un - starp gribu un izvēli? Absolūta! Griba pati izdara izvēli, nemaz neapskatot citus variantus!
Katra mūsu daļa ir autonoma dzīve un katra mūsu dzīve esam mēs pats. Un reizēm savas shēmas tam nevar uzspiest, un nākas pieņemt, ka jāizvēlas.
Pieņemt, jo tas notiks. Nākas, jo griba to izdara neatkarīgi no apziņas. Jāizvēlas, jo apziņa to pieņems.
Tu nemaz nezini, cik ļoti tev vienalga; tu nemaz nezini, cik ļoti tev rūp. Ārēji cilvēki ne tuvu nav tik dažādi, cik iekšēji, jo zem ādas kombinējas lietas, kuru skaits un potenciālās variācijas savā veiklībā pārsniedz degunu, acu, ausu un tml. priekšmetu dejas uz sejas. Drausmīgā kļūda ir tikai tas, ka mēs cits citu saucam par cilvēkiem. Lai gan tādos ādas maisos mūs ražo. Neskati vīru no maisa.
Tomēr neglīti cilvēki ir neglīti, jo ejiet dirst. Reizēm sintakse no kognitīvajiem smadzeņu centriem savienojas pa tiešu ar acīm un nelabuma motoriņu. Un tikpat labi varētu atsaukties uz visu kalibru erekciju. (daži lasītāji izpilda pirmo vingrinājumu ar centriem un motoriņu)
Kā sadurstītas vūdū lelles mēs šujamies un klūpam pār adatām, kas savieno tik svarīgos saziņas punktus. Nu nevarēja citādāk savienot žokli ar kutošām pēdām - lai smieklīgāk, nācās durties vien cauri. Un tāds tad nu skaitās defekts. Cik bieži veikalā pārdod caurdurtus Engrī Bērdus, un piepūšamos krokodilus? A dažreiz ir nevis ņirdzīgi, bet pat ļoti tā, kā negribas. Bet negribas nejau tāpēc, ka tā ir, bet tāpēc ka negribas, lai tā ir. A lai smieklīgi - gribas. A caurums vienalga, jo smieklīgi. Mēs mākam uz abām pusēm - kā izdevīgāk.
Īsāk sakot, mums gribas un negribas, patīk un nepatīk, notiek un nenotiek - bet tas viss pats par sevi, ne tā kā muskatieri, pēc kuru manieres mēs daļēji sakām, ka davai visus par vienu un no otras puses - lai tikai nebūtu katrs savs es jāizaicina uz atsevišķu cīņu! Tu iejauc savam Toļikam pa mūli, a no rajona neviens nebrauc. Nu i nahuj visa tava armija. Organizēts iekšzemes karaspēks ir nepieciešams tikai tiem, kuri tic, ka var sevi iznīcināt. Reāli jau visu var sarunāt - teritorijas visiem pietiks, kamēr tām ļaus perifēri pārklāties.
