÷

13:42 - unknown

Ārā pie smilškastes sīči kā labais, sliktais un neglītais ar pikām rokās sastājušies trīsstūrī.

• Saki

14:25 - 112

Skatos, kā čigāns atņem čuvakam telefonu, nu, neko, piezvanu mentiem, pastāstu, kas un kā, lai tipa nopatrulē pa rajonu apstīties, moš savāks sūdabrāli.
Tālāk parastais: "Jūsu vārds, uzvārds!"
"Vai es drīkstu palikt anonīms?"
"Haha, drīkst daudz ko!" *sarkasms, lol*
"..."
"Nu, labi, anonīms - anonīms :("

Nē, nudien, kāpēc es nedrīkstu palikt anonīms, ko? Kāpēc tā ir tik liela problēma? Vot tā sviesta dēļ es arī viņiem parasti nezvanu - a noziedzība tikai aug...
Jā, ar ātrajiem tas pats.
Pažarniekiem nav bijis vajadzības zvanīt.

• Saki

14:44 - šizma, šizma, šizma, šizma, šizma, šizma

Svaru, spriedzi, dziļumu un traģiskumu katrai karstai domai dod tieši tas, ka tā nav pilnībā patiesa. Viedoklis vienmēr ir tikai viena metamā kauliņa šķautne. Sava mazā daļiņa, par ko pastāvēt. Fakti neaizkustina, tie ir nedzīvi, tikai instrumentāli. Dzīvība piemīt tikai noslēpumam, tikai nepilnīgajam un dalītajam.
Un pat šo dzīvības problēmas pamatformulējumu jeb alkas turpināties uztur vienīgi kontrasts ar akmens auksto eksistences vienaldzību.


( aptuvenai kāda aspekta ilustrācijai kādas dziesmas vārdi )

• Saki

15:42 - tripping

Var just, kad karstumā pārvārījušās jūtas pārkāpj augstāko punktu, pāriet pār malām un kā no kalna kores gāžas atslābumā, depresijā, tukšumā un nogurumā. Kā karuselis, kurā sākumā bail, bet tad - nelabi. Tu reibsti un nezini, kur esi un priekš kam. Nezini, kur gribētu būt. Un vai.

*
dažreiz

• Saki

16:31 - fun

un tml.

• 1
• Saki